Rīga 13°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, DA vējš 4m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts 17:02
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid–19 krīzes menedžmentu – neapmierinoša
Ja pēc ierobežojumu mīkstināšanas rādītāji saslimstībai ar Covid–19 palielināsies, Ministru prezidentam būs jāprasa atsevišķu ministru demisija. Šādu uzskatu vakar pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Tāpat Valsts prezidents izteica viedokli, ka situācija valdībā ar lēmumu pieņemšanu un Covid–19 krīzes menedžmentu ir neapmierinoša. Viņa ieskatā, nav pieļaujams, ka ministri uzstājas kā savas nozares lobiji. Levits uzsvēra, ka Ministru kabinets ir atbildīgā institūcija, kurā ir jālemj par valsti kopumā, nevis par atsevišķām nozarēm. Viņš uzskata, ka, lemjot par ierobežojumu mīkstināšanu, jāņem vērā epidemioloģiskā situācija un ekspertu paustais, kuri skaidri brīdinājuši, ka ierobežojumu mazināšana radīs lielu veselības sistēmas krīzi. "Ja tomēr tiek pieņemti šādi lēmumi, balstoties uz atsevišķu ministru priekšlikumiem, tad pēc tam, ja saslimstības līmenis būs augsts vai ievērojami palielinājies, šiem ministriem būtu jāuzņemas personiskā atbildība," uzsvēra Levits.
Savukārt Ministru prezidents Kariņš stāstīja, ka valdībā ir diskusija par to, vai un kādā tempā īstenot priekšlikumus par drošāku sadzīvi, tirdzniecību, pakalpojumiem un izglītību. Kariņš atzīmēja, ka valdība kopā ar nozari ir izstrādājusi veidu, kā varētu padarīt pieejamus frizieru un pāris citu speciālistu pakalpojumus. Premjers vērsa uzmanību uz to, ka otrdien valdības sēdē tika uzklausīts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga piedāvājums samērā plaši "pavērt vaļā" tirdzniecības nozari.
Tāpat tika uzklausīti eksperti, epidemiologi un slimnīcu pārstāvji, kuri uzsvēruši, ka saslimstība joprojām ir augsta un ka valstī izplatās Lielbritānijas Covid–19 paveids. "Prognozējams, ka 4–6 nedēļu laikā šis paveids būs dominējošais. Tāpēc atvērts ir jautājums, vai šādos apstākļos nevajadzētu mazliet lēnāk un uzmanīgāk virzīties uz veikalu "pavēršanu". Vakardienas valdības sēdē vairākums ministru, manuprāt, negribēja īsti ieklausīties epidemiologu brīdinājumos un analīzē, bet gala lēmums tiks pieņemts ceturtdien pēc diskusijām, kādā veidā un tempā varētu iet vai neiet šajā virzienā," pauda Kariņš.
Valsts prezidents E. Levits arī izteica viedokli, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts ir politiski atbildīgs, lai vakcinācija pret Covid–19 notiktu bez kavēšanās un sastrēgumiem. Prezidents uzskata, ka vakcinācijas process tiek organizēts lēni. "Turpmāk, kad Latvijā ienāks daudz lielāks Covid–19 vakcīnu devu skaits nekā līdz šim, vakcinācijas procesam jārit kā pa diedziņu. Tas ir Vakcinācijas projekta biroja un veselības ministra uzdevums. Tā ir arī valdības kopējā atbildība," akcentēja valsts pirmā persona.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks vakar, komentējot Valsts prezidenta izteikumus, teica, ka Levits, iespējams, ir pārpratis ministru viedokļus Covid–19 ierobežojumu jautājumā un nav iepazinies ar visiem ministru viedokļiem jautājumā par ierobežojumiem. Viņaprāt, šonedēļ izskanējušais uzstādījums, ka ministri iestājas par ierobežojumu atvieglošanu un automātisku saslimstības palielināšanos, nav pareizs. Tā vietā ir svarīgi izprast saslimšanas saistību ar konkrētiem ierobežojumiem, uzskata Pabriks. Viņš iestājoties par to, ka, Latvijai jau gadu esot pandēmijas ēnā un zinot inficēšanās riskus, valsts varētu attiecināt drošības pasākumus gan uz lielveikaliem, gan mazajiem veikaliņiem. "Tas nav mēģinājums darboties pretēji ekspertu viedokļiem. Tāpēc eksistē valdība, lai izvērtētu riskus visās jomās, tostarp ekonomikā un izglītībā. Mēs nevaram garantēt 100% drošību nevienā jomā, jo vienmēr pastāvēs riski un kļūdas. Absolūtas drošības nav ne militārajā jomā, ne pandēmijas laikā," uzsvēra ministrs. Viņš nevis rosinot atvieglot ierobežojumus, bet beidzot savest kārtībā ierobežojumu sistēmu, proti, panākt, lai tā ir loģiska un ļauj sabiedrībai ar drošības prasību ievērošanu funkcionēt. Latvija nevar ārkārtējo situāciju saglabāt vēl gadus divus, jo valsts nevarēs iztikt bez atsevišķu produktu iegādes, uzsver ministrs. "Saprotu prezidenta sāpi, tomēr neviens negrib šo valdību gāzt un tai jāstrādā. Tomēr ir atsevišķi momenti, kur prezidents ir pārpratis ministru viedokļus. Es, piemēram, būtu priecīgs, ja prezidents uzaicinātu uz sarunu ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu un uzklausītu viņa viedokli," uzsvēra Pabriks.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003